Lembergs: Krievijas tranzīta kravu zaudēšanas dēļ Latvijai jādomā par būtisku tautsaimniecības pārstrukturizāciju
"Ventspilij un tāpat visai Latvijai ir jārēķinās, ka tautsaimniecības struktūra mainīsies un faktiski Latvija pārskatāmā nākotnē vairs neapkalpos Krievijas tranzīta kravas. Līdz ar to termināļiem labākajā gadījumā būs darbs tik daudz, cik tas ir saistīts ar jaudu trūkumu Krievijā vai arī saistībā ar Baltkrieviju," norādīja Lembergs.
"Jānotiek būtiskai tautsaimniecības pārstrukturizācijai. Mēs pie tā strādājam no 2000.gada, bet tas neiet ātri, jo ar tiem resursiem, kādi ir tikai Ventspilij, ir par maz, bet valsts ilgtermiņa politikas šajā jautājumā diemžēl nav, un līdz ar to Latvija nokļūs smagā situācijā jau pārskatāmā nākotnē," prognozēja Ventspils mērs.
Apzinoties izmaiņas tranzīta nozarē, Ventspilī mērķtiecīgi īsteno industrializācijas politiku, lai veicinātu ražošanas attīstību, norādīja Lembergs. Piemēram, līdz 2020.gadam Ventspils brīvostas teritorijā plānots uzbūvēt trīs jaunas ražošanas ēkas, kopumā investējot aptuveni 12 miljonus eiro. Daļa nepieciešamā finansējuma tiks piesaistīts no Eiropas Savienības fondiem.
Vienu jauno ražošanas ēku 7000 kvadrātmetru platībā, ko plānots uzbūvēt līdz 2018.gadam, nomās ietinamā materiāla ražotājs. Abas pārējās ražošanas ēkas plānots uzbūvēt līdz 2020.gadam, un to nomnieki pagaidām nav zināmi, tomēr prakse liecinot: ja ir jauna ražošanas ēka, tad ir arī investori, kuri vēlas to nomāt. Plānots, ka jaunajās ražotnēs būs darbs aptuveni 140 cilvēkiem.
"Faktiski trīs ēkas līdz 2020.gadam - tas, pēc mūsu domām, ir par maz. Vajadzētu, lai vismaz katru gadu būtu viena, vēlams - pusotra ēka. Līdz 2020.gadam vajadzētu sešas ēkas ar vidējo platību 4500 kvadrātmetri. Tā ka mums jāmeklē resursi ēku būvniecībai," rezumēja Lembergs.
Uz sarakstu
