Liellopu gaļas tirgū joprojām dominē "pelēkā" gaļa

Tā pēc nedēļas nogalē notikušās Gaļas liellopu audzētāju biedrības sanāksmes aģentūrai LETA atzina biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības "Valti" līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notiekošo "tīrīšanu" gaļas liellopu audzētāji cer, ka arī VID pievērsīsies kontrolēm liellopu gaļas nozarē, konkrēti, kautuvēm. Tas ļautu beidzot izskaust milzīgo "pelēko" zonu gaļas tirgū.

"Mūsu zemnieki nodod kautuvei tikai 300 buļļus gadā, bet tirdzniecībā pilns ar liellopu gaļu. Jautājums, kas tā par gaļu, kuru kautuves marķē kā vietējo," retoriski vaicāja Valtenbergs.

Viņš arī norādīja, ka biedrība ar "Zemnieku saeimas" starpniecību virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, kas, līdzīgi kā Lietuvā, ļautu zemnieku pārstāvjiem ierasties kautuvēs bez brīdinājuma un piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

"Igaunijā un Lietuvā kautķermeņus vērtē tikai kautuvē un dara to zemnieka acu priekšā, bet pie mums iepircējs iebrauc sētā, ar mērlenti lopu apmēra, tā bieži nokrāpjot zemniekam 50 kilogramus jeb 50 eiro uz vienu lopu. Lielās kautuves kautķermeņus vērtē, bet to dara kautuves strādnieks īpašnieka interesēs, bet mazajās kautuvēs zemnieki bieži tiek apmānīti," sacīja Valtenbergs.

Viņš skaidroja, ka patlaban liellopu audzētāji kautķermeņa izvērtēšanā nedrīkst būt klāt, jo kautuvēs higiēnas prasību dēļ nepiederošām personām atrasties aizliegts.

"Lietuvā zemnieku pārstāvis drīkst atrasties kautuvē, bet pie mums nedrīkst laist iekšā, ar pārbaudēm drīkst nākt tikai Pārtikas un veterinārais dienests, turklāt par pārbaudi paziņojot divas dienas iepriekš," norādīja biedrības vadītājs.

Tādēļ lopu audzētāji vēlas panākt izmaiņas, ka kautuvēs kautķermenis obligāti jāvērtē sertificētam zemnieku pārstāvim, kurš var ierasties bez brīdinājuma.

Valtenbergs gan atzina, ka kopumā situācija nozarē nav slikta, par ko liecina nozares pieaugums par 10% katru gadu. Biznesu balsta lopu izvešana, jo par to maksā labi. Atdzīvojas arī Turcijas tirgus.

"Taču gadās, ka tomēr izsoļu nams nesamaksā - tā bijis ar firmu "Eirāzija", kura zemniekiem nav samaksājusi par trim "fūrēm" uzpirkto lopu, bet, cik zinu, atkal braukā pa sētām un uzpērk teļus. Līdz ar to zemniekiem ļoti jāuzmanās, lai nebūtu kārtējo krāpšanu," sacīja biedrības vadītājs.

Kā ziņots, arī Zemkopības ministrijas (ZM) jaunākie dati liecina, ka, pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc liellopu gaļas, Latvijā parādās labas nākotnes izredzes gan dzīvu liellopu, gan gaļas eksportam, turklāt pastāv arī iepirkuma cenu pieauguma tendence.

Pērn Latvijā jūtami pieaugusi tirdzniecība ar kaušanai paredzētiem liellopiem. Ja 2014.gada 11 mēnešos tika eksportēti 6060 liellopi, pērn attiecīgajā laika posmā - 7017 liellopi. Tāpat augusi arī kopējā eksporta vērtība - no 3,50 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 4,47 miljoniem pērn. Visvairāk - 84% - dzīvu liellopu eksportēts uz Poliju, bet 16% - uz Lietuvu.

Tāpat ZM dati liecina, ka pagājušā gada 11 mēnešos no Latvijas eksportētas 8400 tonnas liellopu gaļas, kamēr 2014.gadā attiecīgajā laika posmā - 9000 tonnas gaļas. Lai gan izvestās gaļas apjoms bijis nedaudz mazāks, toties augusi tās cena - no 20,5 miljoniem eiro kopējās eksporta vērtības 2014.gadā līdz 21,4 miljoniem eiro pērn.

Saskaņā ar ZM aplēsēm govs liemeņa vidējā iepirkuma cena šā gada janvārī Latvijā bijusi 167,06 eiro par 100 kilogramiem gaļas, bet ES - 272,13 eiro. Savukārt teļa vidējā iepirkuma cena Latvijā bijusi 190,20 eiro salīdzinājumā ar 387,42 eiro ES.

Saistībā ar pasaules tendencēm nozarē ZM norāda, ka kopumā situāciju liellopu gaļas tirgū var vērtēt kā stabilu. ES kopā nokauto lopu skaits pieaudzis par 4%, savukārt gaļas ražošana pieaugusi par 3,7%.

Saskaņā ar ZM datiem kopumā Latvijā 2015.gadā bijuši 17 926 gaļas liellopu ganāmpulki salīdzinājumā ar 23 000 ganāmpulkiem 2014.gadā.

Uz sarakstu