LM nepieprasīs EGF līdzekļus darbu zaudējušajiem zivjrūpniecības strādniekiem
Kā aģentūrai LETA pastāstīja LM pārstāve Marika Kupče, līdz šim bezdarbnieku atbalstam tika un joprojām tiek izmantoti Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļi, jo tos var operatīvāk izmantot nekā EGF gadījumā, jo ESF finansējums jau ir pieejams, bet uz EGF līdzekļu pieejamību, sākot no pieteikuma rakstīšanas un iesniegšanas brīža, būtu jāgaida vairāki mēneši.
Kupče norādīja, ka EGF darbojas līdzīgi ESF - atbalsta tos pašus pasākumus, ko īsteno valsts bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū. Tāpat svarīgi atcerēties, ka no EGF nevar tikt izmaksāti bezdarbnieka pabalsti, piebilda LM pārstāve.
Pēc būtības, no EGF tiktu finansēti tie paši aktīvās darba tirgus politikas pasākumi, kurus administrē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), stāstīja Kupče.
EGF atbalstu iepriekš Latvija nav izmantojusi arī tādēļ, ka ierobežota budžeta apstākļos efektīvāks un pieejamāks bija ESF finansējums, skaidroja Kupče.
Viņa arī uzsvēra, ka jau šobrīd visi bezdarbnieki, kas nākuši no zivsaimniecības nozares, saņem atbalstu no ESF un valsts budžeta. Tiem bijušajiem zivsaimniecības nozares darbiniekiem, kas ir reģistrējušies NVA, ir pieejami aktīvās darba tirgus politikas pasākumi, sākot ar atbalstu darba meklēšanā un beidzot ar pārkvalifikācijas programmām, kā arī subsidēto nodarbinātību, īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošajiem bezdarbniekiem.
Kopējais šogad pieejamais finansējums aktīvo darba tirgus politikas pasākumu īstenošanai ir 26,5 miljoni eiro.
Kupče stāstīja, ka, ņemot vērā, ka NVA šogad ir uzsākti jaunā Eiropas Savienības fondu perioda projekti, tās rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi no ESF, kas tiek izmantoti aktīvo darba tirgus pasākumu organizēšanai un īstenošanai, tādēļ tuvākajā laikā netiek plānots sniegt pieteikumus par EGF līdzekļu izmantošanu.
LM pārstāve gan atzīmēja, ka NVA veic operatīvo darba tirgus monitoringu, tai skaitā vērtē no zivsaimniecības nozares uzņēmumiem atbrīvoto darbinieku profilu, un pamatotas nepieciešamības gadījumā var tikt izskatīta iespēja izmantot EGF līdzekļus, vienlaikus ņemot vērā šī fonda specifiku.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (V) uzskata, ka Krievijas embargo rezultātā darbu zaudējušajiem Latvijas zivju konservu ražošanas uzņēmumu darbiniekiem ir jāizmanto tiesības saņemt EGF līdzekļus.
Vaidere aģentūrai LETA norādīja, ka EGF līdzekļi paredzēti tieši tādām situācijām, kad cilvēki zaudē darbu no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu, šajā gadījumā - Krievijas importa aizlieguma, rezultātā.
"Strādājot EP Budžeta komitejā, uzskatāmi redzu, ka daudzas no bagātākajām valstīm regulāri pieprasa un saņem atbalstu no EGF. Apjomīgu finansiālo palīdzību no EGF līdzekļiem ir saņēmusi arī Lietuvas rūpnīca "Snaige" un citu nozaru darbinieki," līdzšinējo situāciju raksturoja Vaidere, ar nožēlu atzīstot, ka Latvija līdz šim nav iesniegusi nevienu EGF pieprasījumu, lai gan fonda prasībām atbilstošu situāciju, piemēram, masveida darbinieku atlaišana uzņēmumā "Liepājas metalurgs", darbvietu zaudēšana celtniecības nozarē, nav trūcis.
Vaidere jau iepriekš ir vairākkārt aicinājusi Labklājības ministriju iesniegt pieteikumu EGF līdzekļu izmantošanai, taču saņemta atbilde, ka šī fonda līdzekļi neesot nepieciešami, jo Nodarbinātības valsts aģentūras rīcībā esot pietiekoši finanšu līdzekļi no citiem avotiem.
"Ceru, ka Labklājības ministrija nekavējoties vērsīsies EGF pēc līdzekļu pieprasījuma, lai atbalstītu tos cilvēkus, kas zaudējuši vai spiesti uz laiku pārtraukt darbu zivrūpniecības nozarē. Šobrīd Latvija ir viena no astoņām valstīm, kura šī fonda līdzekļus nav izmantojusi," pauda Vaidere, kura ir pārliecināta, ka iedzīvotāju interesēm un maksimālai Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apgūšanai ir jābūt valsts prioritātei.
Kā ziņots, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 4.jūnijā saņēma "Roseļhoznadzor" oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks divi mēneši, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija jau piecu nedēļu laikā iesniegs savu pozīciju Krievijai.
Uz sarakstu
