Mariks Petrušins: Valsts robežsardze gatavojas jauniem izaicinājumiem Valsts robežsardzes

Valsts robežsardzē vērojama strauja attīstība
Vērtējot Valsts robežsardzes attīstību, kopš tās atjaunošanas 1991.gadā, jāsaka, ka pēdējā gada laikā vērojama sevišķi strauja attīstība – šogad 7.ovembrī Valsts robežsardzei apritēja 96 gadi kopš tās dibināšanas, un pirmo reizi oficiāli tika atzīmēta Robežsargu diena. Manā skatījumā Valsts robežsardze ir viena no progresīvākajām organizācijām Latvijā – esam veikuši ļoti pārdomātu ceļu, sākotnēji, atjaunojoties valstij un tās robežām, esot armijas sastāvā, bet šobrīd kā Iekšlietu ministrijas struktūra. Pakāpeniski esam kļuvuši no militarizētas organizācijas par tiesībsargājošu iestādi, kas, manuprāt, ir pareizi, jo lielākajā daļā pasaules valstu robežsardze nav armijas sastāvā. Uz robežas var notikt dažādi incidenti, tajā skaitā arī bruņoti, un, ja šādā konfliktā tiktu iesaistīta armija, tas varētu tikt traktēts kā valsts bruņots uzbrukums, kas var izraisīt starptautisku konfliktu.

Jāsaka, ka Valsts robežsardze ir veiksmīgi izpildījusi visus uzdevumus, kas bija saistīti ar pievienošanos Eiropas Savienībai un Šengenas zonai. Lai pievienotos Šengenas zonai, bija jāaprīko Latvijas austrumu robeža, jāuzlabo infrastruktūra un daudzas lietas jāveido pilnīgi no nulles. Jo sākotnēji, līdz deviņdesmito gadu vidum, uz Latvijas austrumu robežas faktiski nebija nekā – purvi, meži, robežsargi uzturējās vagoniņos un pārvietojās pa robežu pa paštaisītām takām. Laika posmā no 1997. līdz 2004.gadam tika uzbūvētas ēkas, kurās izvietotas robežsargu nodaļas un pārvaldes, sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ir uzbūvēti kontrolpunkti. Ir iegādātas modernas kontroles iekārtas un izveidots ātrs un visaptverošs datortīkls. Kā arī galvenais – robežsargi tiek profesionāli apmācīti darbam ar visu augstāk minēto, jo Valsts robežsardzei ir izveidota sava daudzpakāpju profesionālās izglītība sistēma. Ik pēc pieciem gadiem īpaša Eiropas Savienības komisija pārbauda, kā tiek kontrolētas Latvijas ārējās robežas, vai robežsargu dienesta darbība atbilst Šengenas prasībām, kādā stāvoklī ir infrastruktūra, tehniskais aprīkojums, sadarbības aspekti, robežsargu zināšanas, un līdz šim Valsts robežsardze ir saņēmusi augstus novērtējumus.

Robežsargu skaits pamazām stabilizējas
Ja runājam par attīstību, tad jāmin, ka mūsu Valsts robežsardzei ir kāda īpatnība – mēs veicam ne tikai kontroli uz robežas, bet arī nodrošinām imigrācijas nosacījumu ievērošanas kontroli valsts iekšienē. Daudzās valstīs robežsargi un Imigrācijas dienests ir divas atsevišķas struktūras, bet tādā nelielā valstī kā Latvija, visu nodrošina viena struktūra – tas ir ļoti optimāls modelis, jo, piemēram, aizturot nelegālu pārkāpēju uz robežas, tālākā viņa izraidīšanas procedūra notiek vienas struktūras ietvaros, kas, protams, paātrina šo procesu. Tajā pašā laikā Valsts robežsardze ikdienā izlases kārtībā var veikt kontroli arī uz iekšējām Šengenas zonas valstu robežām. Īpaši aktuāli tas kļūst šobrīd, pieaugot bēgļu straumēm Eiropas Savienības iekšienē. Nepieciešamības gadījumā varam pārvietot personālu no viena struktūrvienības uz citu, lai, atkarībā no nelegālās imigrācijas riskiem, pastiprinātu ārējo vai iekšējo robežu kontroli.

2007.gadā liels skaits robežsargu pameta dienestu, bet šobrīd robežsargu skaits pamazām stabilizējas, protams, krīzes periodā, kad faktiski tika likvidētas trīs no astoņām teritoriālajām pārvaldēm, strauji saruka darbinieku skaits. Jāsaka gan, ka ne visi pameta Valsts robežsardzi – ikvienam tika piedāvāta iespēja turpināt dienestu uz austrumu robežas, kur lielākā vai mazākā mērā ir jūtams personāla trūkums. Lielākās pārvaldēs, piemēram, Viļakā un Ludzā personāla trūkums ir saglabājies joprojām, taču tas vairs nav tik kritisks, kā bija kādu laiku iepriekš.

Spiediens uz robežām pieaudzis vairākkārtīgi
Jāsaka, ka šobrīd Valsts robežsardzē ir jūtams, nevis darbinieku, bet amata vietu trūkums, proti, pēdējos gados situācija uz Latvijas ārējām robežām ir strauji mainījusies – nelegālās imigrācijas spiediens ir pieaudzis vairākkārtīgi. Ja līdz šim skaitījāmies kā viena no mierīgākajām robežām Eiropā, tad šobrīd nelegālo imigrantu plūsmas pieaug un, mums trūkst cilvēku, neskatoties uz to, ka praktiski visas amata vietas ir nokomplektētas. Priecē, ka pieaug jauniešu interese par studijām Valsts robežsardzes koledžā, arī rīdzinieki un kurzemnieki aizvien vairāk sāk izvēlēties karjeru Valsts robežsardzē.

Beigušies laiki, kad robežsargs varēja nodienēt desmit gadus un nesatikt nevienu pārkāpēju
Jauniešu izvēli nosaka vairāku faktoru kopums, t.sk. kaut neliels, bet stabils atalgojums tomēr spēlē zināmu lomu. Visiem ir zināms, ka robežsargi nesaņem pašas lielākās algas, taču tas ir stabils darbs ar noteiktu atalgojumu, kas reģionos tiek novērtēts. Ja paraugāmies, piemēram, uz Latgales reģionu, kurā darba iespējas nemaz nav tik lielas, tad jāsaka, ka darbs ar stabilu atalgojumu un sociālām garantijām, ir gana nopietns faktors, lai jaunieši izvēlētos saistīt savu dzīvi ar robežsardzi.

Pēdējos gados Valsts robežsardze arvien aktīvāk iesaistās ārvalstu misijās, piemēram, palīdzības sniegšanā Grieķijai (patrulēšana uz Grieķijas - Turcijas "zaļās" robežas), Itālijai u.c. Latvijas kinologiem un citiem speciālistiem tā ir zināma veida iespēja apskatīt pasauli, papildināt valodu zināšanas, smelties ārvalstu pieredzi u.tml.

Jauniešus piesaista arī zināma veida "atraktīvais aspekts" šajā profesijā, piemēram, robežsargam - kinologam ir dienesta suns, citiem ir iespēja darboties Aviācijas pārvaldē un pildīt specializētus uzdevumus, piemēram, nodrošināt pārrobežu noziedzības apkarošanas funkcijas, atbalstīt citu dienestu specvienības, aizturēt bīstamus kontrabandistus un citus noziedzniekus. Valsts robežsardzei ir arī flote, attiecīgi ir iespēja dienēt arī uz robežsardzes kuģiem un kuteriem, ne tikai Latvijas teritoriālajos ūdeņos, bet arī Vidusjūrā. Sava darba "romantika" ir arī sargājot t.s. "zaļo robežu" – mūsdienās ir beigušies tie laiki, kad robežsargs varēja nodienēt desmit gadus un nesatikt nevienu pārkāpēju. Šobrīd gandrīz katrā norīkojumā var sastapties ar valsts robežas pārkāpējiem, nelegāliem ieceļotājiem, ar patvēruma meklētājiem vai arī ar agresīviem kontrabandistiem u.tml.

Valsts robežsardze vienmēr ir gatava jauniem izaicinājumiem
Valsts robežsardze ir nepārtrauktā attīstībā – savulaik, Valsts robežsardze tika komplektēta, ievērojot tos riskus, kas attiecīgajā brīdī pastāvēja, jo pārkāpēju daudzums bija minimāls. Piemēram, Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju bija ļoti mierīga. Ņemot vērā pārkāpumu statistiku, kas bija pirms pieciem gadiem, kapacitāte bija pietiekama.

Šobrīd pārkāpēju skaits ir pieaudzis, un ir redzams, ka mūsu iespējas reaģēt uz notikumu nav pietiekamas. Jāņem vērā, ka robežas apsargāšanu nodrošina trīs komponenti – pirmkārt, robežas iekārtošana, kas līdz šim netika darīta. Tikai tagad ir sākta robežas sakārtošana, jāpiebilst gan, ka aizkavēšanās notika objektīvu iemeslu dēļ, jo robežas iekārtošanu var uzsākt tikai tad, kad abām kaimiņvalstīm ir precīzi skaidrs, kur dabā atrodas robeža. Robežas iekārtošana nozīmē taku ierīkošanu, pēdu joslas izveidi, arī žoga uzstādīšanu, kur tas ir nepieciešams u.tml. Otrs komponents ir tehnika – pievienojoties Šengenas zonai, tika iepirktas klātbūtnes noteikšanas tehnikas vienības, tās joprojām ir darba kārtībā, taču jāņem vērā, ka jebkura tehnika noveco. Trešais komponents ir paši robežsargi – ja pārkāpēju vai patvēruma meklētāju skaits būs tik liels, ka fiziski vajadzēs vairāk robežsargus, lai viņus apturētu, aizturētu un konvojētu, protams, būs nepieciešams arī papildus personāls. Manuprāt, ja runājam par personāla apjomu, lai efektīvi sargātu robežu, pašreiz ir nepieciešams par apmēram 5% vairāk robežsargu.

Šogad Valsts robežsardze jau ir aizturējusi vairāk par 400 ārzemniekiem, kas nelegāli mēģināja šķērsot Latvijas robežu. Salīdzinājumam jāmin, ka pagājušajā gadā bija tikai 160 aizturētās personas. Jebkurā gadījumā Valsts robežsardze vienmēr ir gatava jauniem izaicinājumiem un dara visu nepieciešamo, lai garantētu Latvijas Republikas valsts robežas neaizskaramību un valsts drošību.

Uz sarakstu