Pētījums: Krievvalodīgie iedzīvotāji sliecas uzticēties latviešu medijiem; latvieši krievu medijiem netic
Aptaujas dati rāda, ka krievvalodīgo iedzīvotāju uzticība latviešu medijiem, vērtējot tos skalā no -2 līdz +2, sasniedz 0,24. Pārlieku augsta nav arī krievvalodīgo uzticība krieviski rakstošajiem medijiem - tās rādītājs ir 0,49. Tikmēr latviski runājošo iedzīvotāju uzticība krievvalodīgajiem medijiem ir noraidoša un sasniedz vien -0,34.
Līdzīga situācija vērojama, arī analizējot datus par uzticību NVS valstu medijiem. Kamēr latviešu uzticība tiem ir vēl zemāka nekā pašmāju krievvalodīgajiem medijiem, arī krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji NVS valstu medijus vērtē neviennozīmīgi. Krievvalodīgo uzticību NVS valstu televīzijām var uzskatīt par viduvēju - 0,41, taču portāliem tā ir ievērojami zemāka - vien 0,19.
Aptaujas dati liecina, ka NVS valstu televīzijas saturu vismaz reizi nedēļā patērē vien 48% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju, bet ziņu portālu popularitāte ir vēl zemāka - tos lieto vien 21% krievvalodīgo. Latviešu vidū regulāri NVS valstu televīziju radīto saturu patērē 10% cilvēku.
"Ieslīgstot diskusijās par integrācijas jautājumiem, piemirstam pievērst uzmanību tam, ko patiesībā domā krievvalodīgie iedzīvotāji. Pietiekami liela daļa krievvalodīgo ikdienā izmanto un uzticas latviešu medijiem. Tas nav mazsvarīgs fakts," norādīja uzņēmuma valdes loceklis Ralfs Vīlands.
Savukārt kompānijas socioloģijas projektu vadītājs Didzis Rudmanis atzina, ka, Latvijas medijiem arvien plašāk analizējot NVS valstu mediju saturu un norādot uz to propagandiskajām iezīmēm, tiek atstāts zināms iespaids uz sabiedrību.
"NVS valstu medijus dažādi vērtē gan latviski, gan krieviski runājošās sabiedrības daļas, un iespējams, ka daļa sabiedrības šos medijus pārstājusi patērēt tieši pēdējo gadu laikā," sacīja uzņēmuma pārstāvis.
"VA uzticamības kompass" veidots ar mērķi bagātināt izpratni par uzticamiem informācijas kanāliem un to pieaugošo lomu laikā, kad informācijas iegūšanas paradumi kļuvuši fragmentētāki un uzticamu informācijas kanālu identificēšana un lietošana arvien sarežģītāka. Pētījums veikts no šī gada 19.aprīļa līdz 5.maijam, tajā aptaujāti 1006 Latvijas iedzīvotāji, kas sasnieguši 15 gadu vecumu.
Uz sarakstu
