"Apeirons": Realizējot bezkontakta karšu norēķinu risinājumu sabiedriskajā transportā, tiek aizmirsts par cilvēkiem ar invaliditāti
Pievienota 8.-11.rindkopa
Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" nav principāli pret starpbanku bezkontakta norēķinu karšu risinājuma ieviešanu sabiedriskajā transportā, bet ir pret to, kādā veidā notiek ieviešanas process, aģentūrai LETA sacīja apvienības valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Kā sacīja Balodis, jau izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sniedzis "Apeironam" nepatiesu informāciju par priekšizpēti.
Tāpat Balodis vēlas vērst uzmanību uz trīs apvienības izvirzītiem būtiskiem papildnosacījumiem veiksmīgas sistēmas ieviešanai, kuriem būs nepieciešami papildu līdzekļi. "Pirmkārt, būs nepieciešama informatīvā kampaņa cilvēkiem ar invaliditāti par gaidāmo un notiekošo reformu. Invaliditātes ir dažādas, un nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu informācijas piekļuvi."
Kā otru priekšnoteikumu viņš min atbalsta sistēmas paredzēšanu neskaidrību gadījumos, jo ne vienmēr situāciju varēs atrisināt banku darbinieki un arī pašas bankas reģionos arvien vairāk tiek slēgtas. "Šāda atbalsta sistēma būs kādam jādeleģē, un neviens to nedarīs bez maksas."
"Trešais - PKC apsolīja, ka reformā ietaupītie pieci miljoni eiro tiks novirzīti invalīdu integrācijai. Tie bija nosacījumi, ar kuriem piekritām šo notikumu virzībai Ministru kabinetā," uzsvēra Balodis. "Tomēr dažas dienas pēc mūsu norunas notika Ministru kabineta sēde, kurā PKC ziņoja, ka esam visam piekrituši un pretenziju nav, kas neatbilst patiesībai."
"Esam sapratuši, ka pēdējo prasību visi ir aizmirsuši un tas ir viens no kārtējiem tukšajiem solījumiem," turpināja Balodis. "Bet pirmos divus prasījumus aizvien uzturam spēkā."
Kā sacīja Balodis, pašlaik process izskatās tāds, ka "katrs velk deķīti uz savu pusi un par cilvēkiem ar invaliditāti neviens īsti neliekas ne zinis, kaut arī galvenais reformas mērķis ir tieši palīdzēt cilvēkiem realizēt valsts noteiktās garantijas".
Tikmēr PKC Baloža apgalvojumus par "Apeirona" sadarbību ar PKC un PKC sniegto informāciju Ministru kabinetam sauc par klaju nepatiesību.
"PKC vairākkārt aicināja apvienības pārstāvjus uz saskaņošanas sanāksmi ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem 2014.gada maijā, uz kuru "Apeirons" neieradās," aģentūrai LETA sacīja PKC pārstāve Elīna Krūzkopa. "Vēlāk, šī gada martā. PKC atkārtoti aicināja apvienības pārstāvjus uz tikšanos, lai pārrunātu noteikumu ieviešanas procesu, un tikšanās laikā "Apeirons" minēja priekšlikumus, kurus lūdza ievērot sistēmas ieviešanas procesā. Tagad šie priekšlikumi nodēvēti par prasībām."
Krūzkopa arī norāda, ka lēmumi par reformas īstenošanu un sistēmas ieviešanu nav politiska tirgošanās. "Mērķus, kādiem novirzīt valsts īpašumā esošos un reformas ieviešanas gaitā ietaupītos līdzekļus, var noteikt tikai Ministru kabinets. PKC darbojas sava deleģējuma ietvaros, tāpēc tas nav un nevar būt neko solījis "Apeironam" vai kādai citai organizācijai."
"Papildus tam PKC jau šī gada aprīlī ir sniedzis oficiālu informāciju gan Ministru prezidentei, gan citām iesaistītajām pusēm, atbildot uz "Apeirons" izteiktajiem nepatiesajiem apgalvojumiem par sistēmas ieviešanu un visiem minētajiem priekšlikumiem," piebilda Krūzkopa.
Kā ziņots, jauno bezkontakta karšu norēķinu risinājuma koncepciju izstrādā piecas Latvijas bankas - "Swedbank", "SEB banka", "Citadele banka", "DNB banka" un "Norvik banka" sadarbībā ar maksājuma karšu konsultāciju kompāniju "VediCard".
Pašlaik noslēdzies atlaižu administrēšanas risinājuma koncepcijas izstrādes posms bezkontakta karšu izmantošanai, un bankas izskata potenciālo pakalpojuma sniedzēju piedāvājumus. Plānots, ka jaunajai sistēmai bez šķēršļiem varēs pievienoties jebkura banka, tādējādi nodrošinot augstu konkurenci noteiktajā tirgus segmentā. Prognozēts, ka Latvijas iedzīvotājiem šis risinājums būs pieejams no 2017.gada.
Jauno risinājumu varēs izmantot ikviens bankas klients, kurš savā bankā būs saņēmis bezkontakta maksājumu karti. Risinājums būs atbilstošs starptautisko karšu organizāciju "Visa" un "Mastercard" nosacījumiem.
Šogad sadarbībā ar "Vedicard" veikts pētījums, kurā analizēta citu valstu subsidēto publisko pakalpojumu administrēšanas pieredze. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiek izstrādāts risinājums, kas ir vienkāršs un ērts gala lietotājam, kurš ir subsidētā pakalpojuma saņēmējs. Šis risinājums ir atvērts tirgum, maksājumu karšu izdevēju funkcijas ir skaidri nodalītas no karšu pieņēmēju funkcijām, bet pakalpojuma vadības shēma ir saprotama un caurskatāma, informē risinājuma veidotāji.
Uz sarakstu
