Rosina atteikties no iespējas termiņuzturēšanās atļaujas dokumentus iesniegt krievu valodā

Attiecīgais priekšlikums iesniegts izskatīšanai grozījumu trešajā, galīgajā, lasījumā pēc tam, kad pēc būtības tāds pats nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšlikums tika noraidīts, likumprojektu iepriekš skatot otrajā lasījumā.

Lejiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nostiprinātu latviešu valodas lomu un mudinātu iedzīvotājus savstarpējā saziņā izmantot valsts valodu. Politiķis norādīja, ka citās valstīs, piemēram, Vācijā, ir pašsaprotami, ka iesniegums tiek rakstīts valsts valodā, savukārt krievu valodas izmantošana dokumentos vairāk ir vērtējama kā mantojums no padomju laika.

Pašreizējā likuma norma paredz, ka dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Kā jau minēts, VL-TB/LNNK rosināja no uzskaitījuma izslēgt vārdu "krievu". Tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē iepriekš norādīja, ka aptuveni 80% pieprasījumu tiek iesniegti krievu valodā un, ja tie būtu jātulko, būtu gan lieki izdevumi, gan arī tas būtu milzīgs administratīvais slogs.

Jau vēstīts, ka tajā pašā laikā otrajā lasījumā tika atbalstīts iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) ierosinājums papildināt normu par ārzemnieku aicināšanu uz Latviju, nosakot, ka uzaicinātājs izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo iesniegumu un paskaidrojumu sniedz tikai latviešu valodā.

Kā ziņots, Saeima 17.decembrī otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā. Atbalstīts tika arī priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Uz sarakstu