Rožukalne: Stingrāks regulējums likumā par nepatiesas informācijas publicēšanu ir drauds preses brīvībai
"Notiekošais vedina domāt, ka, tiklīdz rodas kāda konflikta situācija, tā ar regulācijas palīdzību tiek ierobežota prese, kas ir ceļš uz nekurieni. Ir pietiekoši daudz citu instrumentu, kā šādas situācijas var atrisināt," sacīja Rožukalne.
"Iestājoties pret pārmērīgu žurnālista darba ierobežošanu un privilēģiju piešķiršanu noteiktām iestādēm Latvijā, Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata, ka tas ir savienojams ar tiešām kvalitatīvu un atbildīgu žurnālistiku. Tas nenozīmē, ka LŽA atbalsta nepatiesas informācijas publicēšanu. Absolūti nē," situāciju komentēja Rožukalne.
Runājot par konkrēto gadījumu saistībā ar žurnālistes Agneses Margēvičas publikāciju par Drošības policijas darbiniekiem, Rožukalne uzskata, ka reakcija uz izveidoto materiālu ir pārspīlēta. "Tā ir pārspīlēta reakcija tieši uz vienu materiālu. Ir absurds, ka vienai vai vairākām iestādēm ir jāveido specifisks regulējums. Tas ierobežo žurnālistu darbu un arī sabiedrības iespējas uzzināt, ar ko šīs iestādes nodarbojas. Demokrātijai un valsts drošībai ir daudz bīstamāk tas, ja kādas iestādes ir priviliģētā stāvoklī attiecībā pret mediju interesi par tām," sacīja Rožukalne.
"Konkrētā gadījuma sakarā gribu uzsvērt, ka ir jāieklausās arī iebildumos. Būtu labi, ja šie iebildumi būtu konkrēti un skaidri pateiktu, kas ir tā nepatiesā informācija, un risinātu to tā, kā to ir iespējams risināt - lūdzot informāciju atsaukt, labot vai vēršoties tiesā un pierādot savu taisnību," savu viedokli pauda Rožukalne.
Pēc viņas domām, likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 7.pantā ir skaidri definēts, kādu informāciju publicēt ir aizliegts. "Ir ļoti skaidri pateikts, ka ir aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums. Gribu uzsvērt, ka ir atšķirība starp to, ko likums jau liedz, un to, kas ir pašsaprotami. Ir skaidrs, ka nedrīkst publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums, vai tādu, kas apdraud valsts drošību, bet tā atšķiras no informācijas par šīm iestādēm un viņu darbiniekiem. Tas nevar būt vienādi aizliedzams, runājot arī par šo iestāžu darba kvalitāti," sacīja Rožukalne.
"LŽA iestājas par to, lai žurnālistu darbs būtu kvalitatīvs. Lai žurnālists nepublicētu nepatiesu informāciju, kā arī to, lai viņi netiktu izmantoti avotu interesēs, kas nopludina informāciju un tādējādi izmanto žurnālista vēlmi atklāt kādus unikālus faktus savās interesēs," sacīja Rožukalne.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka 2.jūnijā notikušajā Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdē tika spriests par žurnālistes Margēvičas publikāciju par Drošības policijas darbiniekiem. NDK no atbildīgajām iestādēm saņēma informāciju saistībā ar Margēvičas rakstu un ir ticis analizēts gandrīz katrs publikācijā minētais fakts, un liela daļa no tiem neatbilst patiesībai, norādīja komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (V).
NDK sēdē pārrunāts jautājums, vai ir nepieciešams veikt kādas izmaiņas likumā saistībā ar nepatiesas un nepārbaudītas informāciju publicēšanu. NDK varētu vērtēt iespējamo izmaiņu nepieciešamību Krimināllikumā un, iespējams, nākt klajā ar attiecīgu likumdošanas iniciatīvu - šāda vienošanās panākta ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.
Uz sarakstu
