Tiesībsargs lūdz Belēvičam skaidrot pacientu fiksācijas nepieciešamību un lietderību ārstniecības procesā
Kā liecina aģentūras rīcībā esošā Jansona vēstule, Tiesībsarga birojā vērsies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas virsārsts Pēteris Tomiņš, vēršot uzmanību uz to, ka Latvijā nav vienotas prakses un normatīvā regulējuma fiksācijas veikšanai pacientiem. Tomiņš bija norādījis, ka palīdzība, kurai pacienti bieži nepiekrīt vai par kuru konkrētajā brīdī nespēj izteikt gribu, ir nepieciešama tūlītēji.
Virsārsta ieskatos patlaban normatīvajos aktos nav sniegti norādījumi, kā sabalansēt pacientu tiesības uz brīvību ar viņa tiesībām uz drošu un mierīgos apstākļos īstenotu ārstēšanu, kā arī citu pacientu tiesību un drošības garantēšanu.
Tiesībsarga birojā šajā jautājumā vērsās arī kādas pacientes ģimenes locekļi, norādot, ka gandrīz 90 gadus vecas pacientes fiksācija slimnīcā pamatota ar darbinieku resursu trūkumu.
Sakarā ar saņemtajiem iesniegumiem par pacientu fiksāciju tiesībsargs atzinis par nepieciešamu vērsties Veselības ministrijā, lai apzinātu tās viedokli.
Jansons lūdzis līdz 8.jūlijam skaidrot, vai un kādi normatīvie akti reglamentē pacientu fiksāciju ārstniecības pakalpojumu sniegšanas laikā, kā arī vai tiesiskais regulējums dažādām pacientu grupām ir atšķirīgs.
Tāpat Jansons vēlas uzzināt, vai Latvijas ārstniecības iestādēs ir vienota prakse šajā jautājumā un vai ir izstrādāti noteikti kritēriji šādas normas piemērošanas nepieciešamības izvērtējumam. Belēvičam jāskaidro arī tas, vai ministrija ir saņēmusi sūdzības par šo situāciju, kā arī vai personu fiksācija ārstniecības iestādēs tiek reģistrēta.
Belēvičam jāsniedz vērtējums, vai ministrijas ieskatā ir konstatējami trūkumi esošajā normatīvajā regulējumā un vai tos ir paredzēts novērst. Vienota regulējuma trūkums attiecībā uz fiziskās fiksācijas pielietošanu ārstniecības iestādēs radījis kārtējo saspīlējumu starp medicīnas personālu, pacientiem un viņu tuviniekiem.
Uz sarakstu
