VUGD un mediķi Jāņos aicina būt gataviem neplānotām situācijām un pieskatīt līdzcilvēkus
"Līgotājiem nevajag aizmirst pieskatīt vienam otru, it sevišķi - bērnus," šodien preses konferences laikā žurnālistiem sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš. "Maziem bērniem svētku svinēšana jo sevišķi patīk, viņi aktīvi grib piedalīties aktivitātēs, arī desu cepšanā," sacīja Lagzdiņš. Viņš gan norādīja, ka nedrīkst piemirst arī par pieaugušu cilvēku pieskatīšanu, jo cilvēki Jāņos mēdz lietot daudz alkoholisko dzērienu un notiek dažādas nelaimes.
Gan VUGD, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāvji atgādināja, ka, kurinot ugunskuru vai grilu, ir nepieciešams nodrošināties ar ugunsdzēšamo aparātu un ūdeni. "Aicinām cilvēkus būt uzmanīgiem un iepriekš apdomāt, kas tiktu darīts, ja, kurinot ugunskuru, tomēr nelaimes gadījums notiktu," sacīja NMPD pārstāve Inga Vītola.
Glābēji un mediķi mudināja parūpēties par to, lai līdzās ugunskura vietai būtu spainis ar ūdeni vai vismaz divas trīs pudeles ūdens. "Jāņos ir jāparedz liekas ūdens pudeles gan ugunskura nodzēšanai, gan arī situācijām, ja gadās gūt apdegumus," uzsvēra Vītola.
Kā pastāstīja Lagzdiņš, kurinot grilu, jāpievērš uzmanība tā novietojumam - jāgādā, lai nav pārāk tuvu ēkas, degoši priekšmeti, lai grils netraucē cilvēkiem pārvietoties un lai tas nebūtu novietots zem koka. "Jāievēro, ka degšķidrums ir domāts grila aizdedzināšanai un tas ir jālej grilam virsū pirms aizdedzināšanas, nevis uz degošām vai karstām oglēm. Vēlams pagaidīt, līdz degšķidrums sasūcas kurināmajā. Tāpat jāizlasa degšķidruma lietošanas instrukcija, kas ir uz katras pudeles," norādīja VUGD pārstāvis.
Taču, kurinot ugunskuru, sevišķi būtiski ir novērtēt vēja virzienu un savlaicīgi sagatavot ugunskura vietu, tai apkārt sagatavojot valnīti, novācot lieko sauso zāli utt. Ja ugunskura kurināšanai ir iekārtota īpaša vieta, vajadzētu izmantot to, sacīja Lagzdiņš. Viņš arī piebilda, ka ugunskuru nevajadzētu kurināt zem kokiem un ugunskurā nevajadzētu dedzināt riepas un plasmasu. Kad ugunskurs ir apdzisis un līgotāji dodas pie miera, tas ir jāaplej ar ūdeni.
Pieminot tādu tautas tradīciju kā lēkšana pāri ugunskuram, Lagzdiņš uzsvēra - ir jāgādā, lai lēkšana pāri ugunskuram būtu droša. "Vēlams, lai mugurā nebūtu sintētisku drēbju, jo tās ātri aizdegas un piekūst pie ādas. Tāpat nevajadzētu izvēlēties plandošu apģērbu. Visdrošāk būtu vilkt bikses," sacīja VUGD pārstāvis.
Savukārt Vītola pastāstīja, ka katru gadu mediķi sniedz palīdzību vairākiem desmitiem cilvēku, kas līgojot guvuši dažādas pakāpes apdegumus.
"Ja negadījums ir noticis tuvu mājām, ir jāskrien iekšā un apdegusī ķermeņa daļa jāpaliek zem tekoša ūdens. Ja nelaime notikusi tālāk no mājām un gūts apdegums ir rokas apvidū, ņem dzeramo ūdeni un lej tieši uz rokas pa visu apdeguma laukumu. Taču, ja apdegušo vietu sedz apģērbs, to nost nevelk, vienīgi var nogriezt daļu apģērba. Šādā situācijā ar pudeli ūdens būs par maz, jo apdegusī vieta jādzesē vismaz desmit minūtes," stāstīja Vītola.
Viņa norādīja, ka gadījumā, ja apdegums ir lielāks par cietušā plaukstu, ir jāzvana NMPD pa telefonu 113. Taču konsultēties ar mediķiem vajadzētu par jebkuru apdegumu.
Ja tomēr notikusi kāda cita nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties jāzvana pa tālruni 112.
Uz sarakstu
