Banner 980x90

Ēka, kuras celtniecību nedrīkstot pabeigt – Remtes muižas pils

Brocēnu novada Brocēnu pagastā atrodas Remtes muižas pils, ko 19. gadsimta sākumā cēlis Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis grāfs Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems. Remtes muižai, muižas parkam un tajā esošajai arhitektūrai ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Pili ieskauj 26 hektārus plašs 19. gadsimta sākumā veidots ainavu parks. Muižas kungu mājā atrodas Remtes pamatskola.

Vēsture

Remtes muiža 1506. gadā tika izlēņota Ludvigam fon Butlaram, kura dzimtai īpašums piederēja turpmākos divus gadsimtus. Muiža veidojusies pie viduslaiku pils, kura dabā vairs nav saglabājusies. No sākotnējā muižas apbūves kompleksa saglabājusies vecā muižas kungu māja pretī jaunajai pilij, kā arī atsevišķas saimniecības ēkas.

Nākamie muižas īpašnieki bija fon Brinkenu dzimta, tomēr pavisam neilgi – 1722. gadā īpašums nokļuva izsolē. 1723. gadā to nopirka leitnants Fridrihs Kazimirs fon Brukens, kura meita 1767. gadā apprecējās ar Kārli Johanu Fridrihu fon Mēdemu – vēlāko grāfu. Pēc sievas nāves 1780. gadā viņš kļuva par muižas īpašnieku.

1800. gadā – gadu pēc titula iegūšanas – grāfs uzceļ Remtes muižas pili, kas veidota Berlīnes klasicisma stilā. Šajā pašā laikā tapis arī cilnis "Sfinksas". No 1880. gada līdz 1900. gadam Konrāds Mēdems pārbūvēja pils priekšējo fasādi historisma stilā; ēka tika modernizēta, iegūstot sānu šķērskorpusus un rizalītu ar neorenesanses stila frontonu centrālajā daļā. Tāpat tika veikta apjomīga muižas kompleksa celtniecība, iekārtojot pienotavu, kā arī elektrisko spēkstaciju ar akumulatoriem.

1905. gada revolūcijas laikā pils tika dedzināta, tomēr 1926. gadā atkal atjaunota. Sākotnējā muižas pils interjeru apdare diemžēl nav saglabājusies. Mēdemu dzimtas īpašumā muiža atrodas līdz 1920. gada zemes reformai, kad to sadalīja saimniecībās un pilī ierīkoja Remtes skolu.

Ainavu parks

 

Remtes muižas pili ieskauj 26 hektārus plašs 19. gadsimta sākumā veidots ainavu parks, kuru bez daudzveidīgiem stādījumiem ainaviski bagātina arī dīķi un kanālu sistēma. Parkā savulaik atradušies arī vairāki skulpturāli pieminekļi, bet līdz mūsdienām saglabājušās vien mazās arhitektūras formas un objekti: Medību tornis, kur grāfu laikā ēstas brokastis, Lāču būda, kur mitināti grāfa iegādātie lācēni, Lapene, Moku kambaris un Mīlestības saliņa.

Parka malā aug Mīlestības ozols (apkārtmērs – 5,3 m), kur jaunlaulātie sien stipras mīlestības mezglus. Līdzās parkam plešas Remtes ezers (75,5 hektāri), no kura iztek Viesatas upīte. Līdzās ezeram paceļas 19. gadsimta vidū neogotikas formās celtais Peldu tornis. Ezera austrumu krastā atrodas kāds akmens, kas pēc nostāstiem ap 1800. gadu esot atvests no Somijas jūrmalas.

Ar pili saistītās leģendas

Ar Remtes pili saistītas vairākas leģendas, kas atgādina Rīgas celšanas teikas, proti, kad kāda balss saucot no ezera, nevajagot atbildēt, ka pils gatava, jo tad tā tūlīt nodegšot (pils degusi jau trīs reizes). Stāsta, ja pils būšot gatava Jaungada naktī, tā tūlīt nogrimšot. Tāpēc vienmēr ritējuši būvdarbi un, lai pils nesabruktu, tajā pat esot iemūrēti divi bērni – zēns stūrī, savukārt apaļās zāles sienā maza meitene. Torņa telpas būvniecība, iespējams, šī ticējuma dēļ, ilgi palikusi nenoslēgta, un izbūvēta vien 60. gadu sākumā.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)