Elizabete Sirotina: digitālās mācības atklāj kā sadarboties ar skolēniem
Uzņēmums to īsteno partnerībā ar Iespējamo misiju, un tās treneru vadībā 120 skolu direktoriem un skolotājiem būs iespēja piecus mēnešus bez maksas apgūt prasmes, kā veidot un mācībās izmantot sociālos medijus, emuārus, infografikas, foto, video un animācijas. Noslēgumā skolu komandas sacentīsies par 10 000 eiro tehnoloģijām savai skolai (www.skolanakotnei.lv).
"Mums parādīja iespējas, bet tas, ko katrs skolotājs paņem no šīm iespējām, paliek mūsu pašu ziņā," stāsta ķīmijas skolotāja Elizabete Sirotina, kura piedalījās šo mācību pilotprojektā - digitālo prasmju nometnē Valmierā.
Ķīmijas skolotāja Elizabete Sirotina no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ikvienam iesaka piedalīties digitālajās mācības, jo tās atklāj, kā nestāvēt ierakuma vienā pusē un sadarboties ar skolēniem.
Kādas bija jūsu digitālās prasmes pirms mācībām augustā?
Manas digitālās prasmes bija pietiekamas, lai strādātu skolā un mācītu jauniešiem ķīmiju atbilstoši šobrīd valstī izvirzītajām prasībām. Es brīvi spēju izmantot datoru, projektoru, datu kameru, orientējos interneta resursos, spēju savietot sensorus un citas mērierīces ar datoru, kā arī pārzinu biežāk lietotās programmas lietotāja līmenī. Skolā skolotāju rīcībā nav planšetdatoru, un jāsaka, ka nometnē gan redzēju, gan arī rokās turēju planšetdatoru pirmo reizi.
Kā vērtējat savas prasmes tagad?
Varu teikt, ka tas ir vēl viens lauciņš, kurš ir pavēries un kuru tagad vajadzētu izpētīt pamatīgāk. Nometnē mums parādīja iespējas: ko mēs katrs paņemsim no šīm iespējām – tas jau paliek mūsu ziņā. Noteikti varu apgalvot, ka man nav bail ņemt rokās planšetdatoru un darboties ar to. Vēl man ļoti patika animāciju veidošana – tā noteikti būs mana niša, kurā darbošos kopā ar jauniešiem, jo tikai darbojoties es varu pilnveidot savas digitālās prasmes.
Kādi ir lielākie ieguvumi no nometnes?
Tā ir prasme palūkoties uz lietām no cita skatupunkta, darbs komandā. Nenoliedzami, ka tās arī ir zināšanas par fotografēšanu un fotogrāfiju apstrādi, video uzņemšanu un montāžu, animāciju veidošanu, sociālajiem tīkliem, aplikācijām, kā arī daudzie veiksmes un iedvesmas stāsti.
Vai un kādas mācību stundas esat veidojuši šajā laikā, izmantojot digitālos resursus?
Manā ikdienas darbā tehnoloģijas tiek lietotas ļoti bieži – gan skaidrojot teorētiskos jautājumus, gan strādājot laboratorijas darbus, gan rādot demonstrējumus skolēniem. Esmu atradusi pielietojumu arī tiem materiāliem, kurus veidojām nometnes laikā. Piemēram, mācot 11. klasē par metālu ķīmiskajām īpašībām, demonstrēju video Magnija reakcija ar skābekli un tās ilustrācija, vienlaicīgi norādot, ka viens no filmas autoriem ir mūsu skolas 9. klases skolēns Marģers Liepiņš. Jāsaka, ka šī informācija izraisīja virkni jautājumu un lika skolēniem aizdomāties.
Kāda ir jūsu praktiskā pieredze?
Regulāri lietojot mācību procesā dažādus digitālos materiālus gan pamatskolas, gan vidusskolas kursā, esmu novērojusi, ka palielinās skolēnu interese par procesiem, par mācību priekšmetu, skolēni kļūst motivētāki mācību darbam. Taču tas nebūt nenozīmē, ka tas notiek ar visiem jauniešiem, un skolotājam ir jābūt izdomas bagātam metožu izvēlē, lai mācību stunda būtu saistoša visiem. Nometne man ir devusi vēl vienu impulsu – nestāvēt tikai ierakumu vienā pusē un nebūt tikai gatavu digitālo materiālu demonstrētājai, bet gan kopā ar skolēniem veidot savus digitālos materiālus. Ja jaunietis pats būs iekšā procesā un viņam būs interese par šo procesu, rezultātam ir jābūt.
Kādi ir rezultāti?
Uzskatu, ka sadarbības rezultāti ir labi, jo, izmantojot tehnoloģijas, var ļoti īsā laikā nodot informāciju pietiekami lielam skolēnu skaitam, saņemot atgriezenisko saikni.
Kā mainījusies sadarbība ar skolēniem?
Sadarbība ar skolēniem notiek dažādi, bet pats svarīgākais, manuprāt, ir tiešais kontakts ar jauniešiem. Ja nav iespējams komunicēt tieši, tad, protams, ka komunikācijai ir jāizmanto tehnoloģijas. Nedomāju, ka pēc nometnes būtu būtiski mainījies veids, kā notiek mana sadarbība ar skolēniem, jo arī pirms tam sadarbībai izmantoju portālu draugiem.lv, e-pastu, Skype, Moodle vidi, e-klasi, kā arī mobilo tālruni. Joprojām mazliet skeptiski raugos uz sociālajiem tīkliem Facebook un Twitter.
Ko skolotājs var darīt, ja viņam nav pieejams, piemēram, planšetdators vai interaktīvā tāfele skolā?
Ja skolā nav planšetdatora vai interaktīvās tāfeles, tad skolotājs savā darbā lieliski var izmantot parasto datoru, projektoru un datu kameru, kā to šobrīd daru es. Tās ir ierīces, kuras ļauj sarežģītu mācību vielu padarīt uzskatāmāku, skolēniem labāk uztveramāku un taustāmāku.
Vai piedalīsieties vēl kādās digitālās mācībās?
Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas skolotāju komanda noteikti startēs atlases konkursā, lai varētu piedalīties Samsung Skola nākotnei digitālajās apmācībās, taču es nebūšu šīs komandas pamatsastāvā. Uzskatu, ka man jau ir priekšstats par piedāvātajām iespējām, tāpēc jāļauj citiem kolēģiem piedalīties apmācībās, lai celtu savu kompetenci. Noteikti iesaku to darīt arī citiem – kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka jaunieši, kurus mēs izglītojam, šajos jautājumos bieži vien orientējas daudz labāk nekā mēs, pedagogi, nu – un kaut kā jau tā latiņa ir jāceļ.
Jaunajai mācību programmai Samsung Skola nākotnei var pieteikties ikviena vispārizglītojoša Latvijas skola (četri cilvēki: trīs skolotāji un skolas direktors). Skolas direktoram būs jāpiedalās tikai pirmajā apmācību dienā. Nodarbības "Samsung Skola nākotnei" notiks vienu reizi mēnesī. Pieteikuma anketa ir pieejama mājaslapā www.skolanakotnei.lv, un tā jānosūta organizatoriem līdz 25.novembrim.
Uz sarakstu
