Seno kurzemnieku Ziemassvētki Gambijā
Visapkārt savannas ar akācijām un baobabiem, pa kuriem lēkā pērtiķi un koku zaros sēž babuīni, bet zem palmām ganās antilopes. Ziemā gaisa temperatūra ap +30 grādiem tā kā Latvijas karstākajās vasarās. Citreiz, uzpūšot svelmainam vējam, sauktam par harmatanu, temperatūra sasniedz pat +38 grādus. Iedomājaties jūs šādus laika apstākļus – Ziemassvētkos... Noteikti, ka senajam Latvijas iedzīvotājam pirms aptuveni trīsarpus gadsimtiem, kurš iepriekš bija aris Zemgales tīrumus vai braucis jūrā Kurzemes piekrastē, bija grūti aptvert, kas notiek. Dažam labam noteikti uz kādu brīdi iestājās šoka stāvoklis, ierodoties Rietumāfrikas zemē Gambijā...
Toreiz cilvēkiem nebija interneta un citu moderno tehnoloģiju, lai, varētu, piemēram, kā mēs tagad, ērti ieklikšķināt interneta meklētājā vajadzīgo un izlasīt informāciju par to.
Šādā laikā, 1651.gada oktobrī, Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers no Gambijas valdnieka Kumbo nopirka nelielu salu Gambijas upes grīvas vidū, kas nosaukta par Svētā Andreja salu (vēlāk angļi to pārsauca par Sv. Džeimsa salu). Tur senie kurzemnieki, lai būtu pasargāti no varbūtējiem iedzimto un dažādu dēkaiņu uzbrukumiem, tūlīt uzcēla nocietinātu fortu, ko nosauca Jēkaba vārdā. Abpus salai upes krastos, kur hercoga aģenti ieguva vēl divus novadus, atradās četri atbalsta punkti lielākoties preču izkraušanai, iekraušanai un apmaiņai, lai varētu uz seno Kurzemi sūtīt iepriekš tur neredzētus brīnumus – zemesriekstus, banānus, melones, maizes, gumijas un granātkoku ražu.
Tā paša gada decembrī, ap Ziemassvētkiem, Gambijas upē iebrauca otrais Kurzemes kuģis, kas jau nosaukts eksotiskā vārdā - atbilstoši jaunajai zemei - «Das Crocodill» jeb «Krokodils» (pirmā kuģa, ar ko ieradās kurzemnieki un iegādājās koloniju, nosaukums bija «Der Walfisch» jeb «Valis»).
Vislielākais pārsteigums, gan, visticamāk, izbīlis, noteikti senajiem kurzemniekiem purvainos apvidos bija sastapšanās ar īstiem krokodiliem, kā arī nīlzirgiem un citiem radījumiem, kuri ne tikai letiņiem, bet noteikti arī vāciešiem gan vairāk atgādināja «neradījumus».
Sala Kurzemes un Zemgales hercogistei piederēja desmit gadus (1651.-1661.), līdz pēc cīņām ar holandiešu kolonistiem to atņēma angļi. Pašlaik uz salas ir tikai forta drupas un piestātnes mols. Neviens cilvēks tur pastāvīgi nedzīvo, ieklīst vienīgi daži tūristi. Uz piestiprinātās plāksnītes skaidri norādīts, ka forts celts pēc Kurzemes hercoga norādījumiem laikā, kad viņš centies izveidot impēriju.
Izmantotie avoti: www.dolcev.lv, Ž.Bundurs «Senās latvju kolonijas Gambija un Tobago», bilde – www.travelnews.lv. Raksts tapis sadarbībā ar SIA «E Kredīts».
Iepriekš:
Kurzemes un Ventspils kuģniecības aizsācējam 400 gadu jubileja
Uz sarakstu
