Ventspils Augstskolas studenti rada idejas novadu attīstībai
"Esam aizsteigušies priekšā Igaunijai un spējam ne tikai būt radoši, bet arī ātrāk realizēt idejas," tā par konkursu "Radām novadam" saka Ventspils Augstskolas mācību prorektors Kārlis Krēsliņš.
Realizējot projektus, plānots radīt jaunas darbavietas, piesaistīt investīcijas un veicināt ekonomisko attīstību šajos novados. Arī igauņi vēlējās savā valstī ieviest līdzīgu projektu, bet viņiem tas vēl ir ieceru fāzē, toties Latvijā studenti jau aktīvi sākuši rīkoties.
Ventspils Augstskola konkursā pārstāvēt pieteicās pat divas komandas, kas ir vērā ņemama apņēmības iezīme, jo no vienas pilsētas lielākais pārstāvēto komandu skaits ir trīs un tas ir no Rīgas un, ņemot vērā, cik augstskolu ir Rīgā, tad ventspilnieki izrādījuši lielu apņēmību un uzdrīkstēšanos.
Katrai komandai, kas pieteica dalību šajā konkursā, bija jāizvēlas novads, kuru pārstāvēt un kurā realizēt savu projektu. Ventspilnieki izvēlējās Kuldīgas un Saldus novadus un no 25 pieteiktajām komandām ir iekļuvuši starp 15 tām, kurām tiks dota iespēja savas ieceres pārvērst reālos projektos. Sekmīgi realizējot tos un gūstot labus panākumus konkursā, ir iespēja tikt arī pie ievērojamā naudas balvu fonda, kas ir 50 000 eiro.
Sestdien, 21.martā, konkurss tika atklāts pasākumā Rīgā. Tajā piedalījās studenti, augstskolu pārstāvji, kā arī novadu pārstāvji, kas deva jau pirmās sadarbību iespēju iezīmes. Detalizēti tika izskaidrota konkursa norise un plānotie pasākumi tā laikā. Komandas, kas pārstāv Kuldīgas novadu, dalībniece Natālija atklāj - tā kā konkurss norisināsies pirmo reizi un tas ilgs līdz 2016.gada jūnijam, visticamāk nāksies saskarties ar dažām konkursa nolikuma nepilnībām, kā piemēram, nav skaidri vērtēšanas kritēriji, bet visticamāk tas atrisināsies konkursa gaitā.
Ventspils Augstskolas EPF dekāns S.Hiļkevičs skaidro, ka reģionālās attīstības teorija šobrīd ir pietiekami attīstīta ekonomikas nozare, bet teorētiskie pielietojumi pārsvarā saistīti ar pilsētām. Līdz ar to šāds konkurss dos lielisku iespēju pētīt un rast praktisku risinājumu reģionālajai attīstībai arī ārpus pilsētām. Novadu līmenī zinātnisko rakstu skaits ir daudz mazāks kā par pilsētām, līdz ar to augstskola plāno iekļaut šo problemātiku maģistru un bakalauru darbos. Dekāns cer uz iespēju salīdzināt studentu zināšanu līmeni dažādās augstskolās, tādēļ motivē studentus būt aktīviem un iesaistīties šāda veida konkursos.
Kuldīgas novada komandas pārstāve Natālija Jarohnoviča uzsver, ka darbs pie projektiem būs ļoti intensīvs un paņems daudz no studentu brīvā laika, toties tā ir iespēja realizēt savas ieceres, iespējams, atrast darba vietu un gūt neatsveramu pieredzi. Komanda plāno sadarboties ar Kurzemes biznesa inkubatoru, biznesa klubiem un novada pašvaldību, kā arī cer uz atsaucību no citiem uzņēmējiem. Savukārt Saldus komandas dalībnieki jau tikās ar pašvaldības pārstāvjiem un tika uzaicināti uz Saldus novada uzņēmēju dienu.
Ventspils Augstskolas mācību prorektors Kārlis Krēsliņš, kurš arī ir iesaistījies konkursā, norāda, ka tagad sāksies aktīvākais darbs pie projektu izstrādes, jo jau jūnijā jāprezentē savi piedāvājumi un ieceres. Viņš uzsver, ka studenti jebkurā laikā var rēķināties ar augstskolas pārstāvju atbalstu. Tas varētu būt gan morāls atbalsts, gan atbalsts tiem, kuri konkursa norises dēļ kavēs kādas lekcijas, kā arī augstskola centīsies iespēju robežās atlīdzināt transporta izdevumus. K.Krēsliņš norāda, ka tikt pārstāvētiem šādā konkursā ir liels gods un Ventspils Augstskola tiek pārstāvēta pat ar divām komandām.
Uz sarakstu