Ziņas & Raksti

Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, zināma arī kā Karostas katedrāle, ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Karostā, Liepājā. Katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā un viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm. Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam 1903. gadā, ceremonijā piedaloties Krievijas imperatoram Nikolajam II, viņa ģimenes locekļiem un izciliem valstsvīriem.

Daudzi pasaules pieprasītākie ceļojumu galamērķi un vietas, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, tagad piedāvā virtuālas ekskursijas, kas nozīmē, ka tev ir iespēja apmeklēt pasaulslavenus muzejus, kultūrvēsturiskus objektus un apskatīt daudz ko citu, nepieceļoties no sava dīvāna. Tāpēc, ja tu meklē, ko darīt mājās, un vēlies iepazīt pasauli, atliek paņemt klēpjdatoru, planšetdatoru vai tālruni un doties aizraujošā ceļojumā.

Tā kā šajā grūtajā laikā galvenokārt nākas uzturēties mājās, ir svarīgi atrast veidus, kā, tam par spīti, jauki pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni. Kā saka, katram mākonim ir zelta maliņa: mūsdienu cilvēki ir tik ļoti pieraduši teikt, ka "nav pietiekami daudz laika", un pēkšņi tā ir atliku likām. Tāpēc tieši tagad ir īstā iespēja radošām aktivitātēm, mācībām, spēlēm, kā arī laika un enerģijas veltīšanai saviem tuviniekiem. 

Aptuveni piecu kilometru attālumā no Kuldīgas, Riežupes dabas parkā Rumbas pagastā atrodas Riežupes smilšu alas, kas ir mākslīgu pazemes alu labirints, turklāt šobrīd garākā alu sistēma Latvijā. Baltajā smilšakmenī izcirstās alas, saskaņā ar 1999. gada mērījumu, kopgarumā sasniedz 351 metru, bet pēc citiem avotiem – 460 metrus. 20. gadsimta pirmajā pusē alu kopgarums bijis ap diviem kilometriem, bet vēl agrāk, iespējams, līdz pat 4,6 kilometriem.

Jaunauces pils jeb kungu māja būvēta 19. gadsimta sākumā ampīra stilā, pateicoties grāfam Karlam Johanam Frīdriham fon Mēdemam. Ēka līdz mūsdienām saglabājusies vien ar nelieliem pārveidojumiem, turklāt tajā joprojām redzama sākotnējā interjera apdare ar vienīgo autentisko klasicisma stila kupola gleznojumu ovālajā zālē. Jaunauces muižas apbūve ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Tā vien šķiet, ka svētki vienmēr pienāk pārāk ātri, un vēl ir jāizdara tik daudz lietu – jāsagatavo dāvanas, jāuzpoš mājoklis, jāizsūta Ziemassvētku kartiņas radiem, draugiem un kolēģiem. Kā nekā, šis būs gads, kad ļoti daudzi aizvadīs svētku brīvdienas savās mājās. Tomēr Ziemassvētki ir laiks, ka būtu jāapstājas savā skrējienā un jāveltī laiks sev un savai ģimenei. Ļoti iespējams, ka svētku noskaņu palīdzēs radīt kāda no piecām rakstā minētajām vietām Latvijā.

Seno baltu apdzīvotās teritorijas jau kopš seniem laikiem ir zināmas kā zemes, kurās mīt vilkači, kas gan nemaz nav līdzīgi šausmu filmās redzamajiem asinskārajiem briesmoņiem. Arī sengrieķu vēsturnieks Hērodots jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras ir minējis neurus (seno baltu tauta, kas apdzīvojusi tagadējās Latvijas un Baltkrievijas teritoriju), kas reizi gadā pārvēršoties par vilkiem.

19. gadsimta vidū Rīgas pils pārbūves laikos tās pagrabos tika atrasti seni Vidzemes hoftiesas arhīva dokumenti, un starp tiem bija arī Turaidas pils pārvaldnieka sievas ziņojums par slepkavību pie Gūtmaņa alas un tiesas prāvas protokols. Līdz mūsdienām saglabājusies arī kāda apbedījuma vieta – piemiņas vieta meitenei, kuras vārds bija Maija jeb Turaidas Roze un kura saistīta ar kādu senu leģendu.

Noslēgusies "BILŽU BIROJA" rīkotā mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" 35 gadu jubilejai veltītā akcija "ApGLEZNO un noBILDĒ arī Tu savu pastkastīti!". Tajā iesūtītas 412 mākslinieciskotu pastkastīšu un 303 pastkastīšu maketu fotogrāfijas no 73 Latvijas pilsētām un novadiem. Visaktīvāk akcijā iesaistījās Jelgavas, Liepājas un Tukuma novada iedzīvotāji. Tālākā pastkastīte tapusi Krievijas Federācijā un to darinājusi latviešu valodas un kultūrvēstures skolotāja Ilona Saverasa. Savukārt, Briseles latviešu nedēļas nogales skolā tapa pastkastīšu maketi.

Pope vēstures avotos pirmoreiz minēta jau tālajā 1231. gadā Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem kā kiligunda (senais zemes iedalījums draudzēs). Popes muižas apbūves kompleksa pirmsākumi datējami ar 17. gadsimta sākumu, kad celta barona Bēra pils jeb tā sauktā kungu māja, kā arī vēlāk – 1653. gadu, kad celta vēl viena no vecākajām ēkām – medību pils. Popes muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un iekļauta Eiropas kultūras mantojumā.